Pie baznīcas atrodas drava, putnu aploks un lopi. Katrs apmeklētājs brīnās par to, kā ir iespējams izaudzēt tādas – aptuveni divus metrus garas cūkas.

Zosis, tītari, dažādu šķirņu vistas, pērļvistiņas, pīles, truši, kazas, govis. Vesels zoodārzs. Īpaši mīlīgi te ir pavasarī, kad parādās mazuļi. Bērni tos baro ar prieku.

Vēl arī ir pavisam neienesīga nozare: 17 suņi un aptuveni 30 kaķi, ko kāds ir pametis. Nu, ko lai dara - „svētīgs tas, kurš žēlo arī lopus“.

Mūsdienās daudzi ir aizmirsuši Svēto rakstu vārdus: „ tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas“ (1. Moz 3:17). Viņi aizmirsuši arī par to, ka neiesētie lauki, neapstrādāta zeme ir pārmetums tiem no mums, kuri nav pildījuši Dieva pavēli. Atgriešanās pie zemes, tas ir, mūsu dabiskajā stāvoklī, atvieglo mums arī atgriešanos pie Dieva.